Kas kaitēja nedzīvot
Dravinieka dēliņam:
Bitīt’ nesa sudrabiņu
Vecozola celmiņā.
Kalnā zied ābelīte
Kalnā zied ābelīte
Sidrabiņa ziediņiem;
Sidrabiņa ziedi birst
Uz sarkana āboliņa.
Dievs ar Laimu manis dēļ
Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.
Dievs dod mūsu saimniecei
Dievs dod mūsu saimniecei
Pulku mazu sivēniņu:
Citu melnu, citu baltu,
Citu tādu svībelētu.
No debesu nolaidos
No debesu nolaidos
Ar sudraba virvītēm
Mīļās Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.