Aiz kalniņa dūmi kūpa Aiz kalniņa dūmi kūpa, Kas tos dūmus kūpināja? Pērkons spēra, zibens meta, Akmeņam dūmi kūpa. Akmens, Dūmi, Kalns, Zibens Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Miežu Jumis nokliedzās Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. ← Ziedi balti, ābelīte Dravenieka dēliņam →