Dievs

Es tai savai līgaviņai

Es tai savai līgaviņai
Dieva dēļi maizi devu:
Man bitītes svārkus šuva,
Sētmalā gulēdam’s.

Vai Dieviņi, visu dienu

Vai Dieviņi, visu dienu
Nolīks mana muguriņa;
Lai tā līka rudzu druva
Līkajām vārpiņām.

Vai, dieviņi, vai, dieviņi

Vai, dieviņi, vai, dieviņi,
Vilkam liela tēvu zeme:
Visi krūmi, pļavas stūri –
Viss vilkam piederēja.

Kas varēja to darīt

Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.

Dievam dieniņ`i aizgāja

Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.