Vai, bitīte, nezināji
Manu jaunu rožu dārzu:
Aiz upītes lejiņā,
Istabiņas galiņā.
Jānīts jāja pieguļā
Jānīts jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
Lēni, lēni Jānīts brauca
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Tec, upīte, tecēdama
Tec, upīte, tecēdama,
Kur tu tālu aiztecēsi?
Tu uz jūru aiztecēsi,
Manis vairs neredzēsi.
No druviņas pāriedama
No druviņas pāriedama,
Vārpu viju vainadziņu;
To pārnesu māmiņai
Par launaga nesumiņu.
Ozols nāca par Daugavu
Ozols nāca par Daugavu
Ar visām bitītēm;
Divi jauni dravenieki
Pakaļ nāca raudādami.