Bērziņš auga ceļmalā Bērziņš auga ceļmalā Trijādām lapiņām; Virsū raibas, apakšā, Vidū bija sudrabotas. Bērziņš, Lapiņas, Sudrabs Priedes vien, egles vien Priedes vien, egles vien Mana ceļa maliņā, Viena pati bērzu birze Zeltītām lapiņām. Dzeram, brāļi, šodieniņ Dzeram, brāļi, šodieniņ Ar ozola kanniņām, Ieš' vasaru Jelgavā, Pirkš' sudraba biķerīti. Aiz Daugavas balti bērzi Aiz Daugavas balti bērzi Sudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs` māsiņu Sudrabiņa kalējam. Bērziņš auga uz akmeņa Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām. Es gribēju vienu raut, Visas bira skanēdamas. ← Jūra šņāca, jūra krāca Dziedi, dziedi, zemes bite →