Kas man kait nenēsāt

Kas man kait nenēsāt
Melnus svārkus, zābaciņus:
Man bitīte svārkus šuva,
Sētmalā gulēdama.

Skrien, bitite, kur skriedama

Skrien, bitite, kur skriedama, Skrien manā sētiņā, Mana sēta dzelžu kalta, Tur ragana neieskrēja.

Rudu, rudu, rudenīti

Rudu, rudu, rudenīti, Tavi svārki noplukuši; Kā nebūtu noplukuši: Aru, pļāvu, riju kūlu.

Ai bitīte, ai bitīte

Ai bitīte, ai bitīte, Tavu lielu čaklumiņu: Tecēj' dienu, tecēj' nakti, Ne miedziņa negulēja.

Bitīt’ bija čakla sieva

Bitīt' bija čakla sieva, Liela darba darītāja: Pilnu stropu tā pienesa Zelta vaska rituļiem.