Meži rūca, meži šņāca Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā. Bites, Meži, Ozols Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Melna čūska ietecēja Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa. Dzer par labu, ne par ļaunu Dzer par labu, ne par ļaunu Uz pādītes veselību, Ietecini alutiņu Ozoliņa kanniņā. ← Līdiet, tautas, bērzu birzi Kas kaitēja nedzīvot →