Kālabad ik vakaru Kālabad ik vakaru Gaisa gali atsarkuši? Saule savus zīda svārkus Ik vakaru vēdināja. Saule, Vakars, Zīds Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Ne Jumīša rītā ņēmu Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot. Saule, saule, zeme, zeme Saule, saule, zeme, zeme Ar arāju saderēja; Nav saulīte uzlēkusi, Jau arājs tīrumā. Pērkons jāja precībās Pērkons jāja precībās, Saule gāja vedējos; Saules meitas apsedzās Ar sudraba villainīti. ← Kas kaitēja nedzīvot Ejam, bērni, pļaviņā →