Kur, Jānīti, tu gulēji
Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa.
Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa.
Kur, vilciņ, tu tecēsi Ar tiem kaula nadziņiem? – Tek’ uz Rīgu sūdzēties, Suņi manu ādu plēsa.
Baltaitiņa jūru brida Sudrabiņa radziņiem; Rīgas kungi pretī nāca, Siekiem naudu mērīdami.
Rīgas kungi gauži raud, – Vilks iekrita Daugavā; Tā neraud laba vīra, Kā raud tāda jēru zagļa.
Kur tu teci, vilku māte, Vieni sāni nosviluši? Tec uz Rīgu, vilku māte, Pasmīdini Rīgas kungus.
Daugaviņa lielījās Rīgas pili neredzēt; Tek pa labi, tek pa kreisi, Rīga krasta maliņā.
Sēd’, Saulīte, sudrabā, Nu jāj tavi precinieki. Paši jāja viņpus Rīgas, Še skanēja iemauktiņi.
Kas kait Rīgas meitiņām Raibus cimdus neadīt? Gauja vērpa dzīpariņus, Daugaviņa šķeterēja.
Ar vilciņu Rīgā braucu Tēvam pirkti tabaciņu; Nopirk’ lapas, nopirk’ dēli, Nopirk’ pašu griežamo.
Ar vilciņu Rīgā braucu Tēvam pirkti tabaciņu, Skrej vilciņš, grab ratiņi, Es pātagu švīkstināju.
Es sajūdzu sisentiņu Vieglos puķu ratinos; Rīgā man saule lēca, Vāczemē norietēja.
Vakarā iesēdos Ozoliņa laiviņā; Rīgā man gaisma ausa, Vāczemē saule lēca.
Ar bititi artu gāju, Smilgas taisu lemestiņu; Rīgas kungi garam gāja: “Kāds lopiņš tev arams?”
Man bij viena sila bite Kā telīte pirmu pienu: Mucām medu Rīgā vedu, Kuģiem vasku Vāczemē.
Rīgas bērni danci cēla Daugaviņas maliņā; Joz, māmiņa, zelta jostu, Lai es teku pulciņā.
Nu kaķītis Rīgā brauca Brūnu svārku šūdināt, Nu bij vaļa pelītēm Astes griezt gredzenā.
Kas pie Rīgas dumpējās Apaķš ledus Daugavā? Ziemassvētki dumpējās, Šurp nākdami, Kurzemē.
Tavi lieli Rīgas kungi Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā driķu druviņā.
