Upīt’ saka tecēdama Upīt’ saka tecēdama: Man nav viena līkumiņa; Daža laba siena kaudze Guļ tavā līkumā. Siens, Tavs, Upe Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Kas stāvēja bez kājiņu Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? - Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. Panāksnieki zivis prasa Panāksnieki zivis prasa, Kur man bija zivis ņemt? Mūs` upē tādas zivis - Četras kājas, balts vēders. ← Saule meitiņ i pārdeva Bite kliedza, bite sauca →