Ziema

Šūn, bitite, ko šūdama

Šūn, bitite, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Ka es varu ziemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.

Sniega māte, Sniega māte

Sniega māte, Sniega māte,
Purin’ savas villainītes,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Lai bāliņi mežā brauc.

Krāj, bitīte, saldu medu

Krāj, bitīte, saldu medu,
Vēl siliem balti ziedi;
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Baudīs, nagus laizīdami.

Dūci, dūci, bitenīte

Dūci, dūci, bitenīte,
Šūniņās gulēdama:
Salti pūta ziemas vēji,
Tālu bēga vasariņa.

Ko darīji, bāleliņ

Ko darīji, bāleliņ,
Visu dienu siliņā?
-Bitītēm namu daru,
Lai tās ziemu nesasala.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.
Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.
Sila malu tecēdama, Kronīt' nesu rociņā, Lai to man nenorāva Sila doru dējējiņ'.