Gana agri es cēlos

Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņ, tu cēlies?
Kā tev agri vajadzēja?

Saule brauca pār ezeru

Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.

Dievs ar Laimu manis dēļ

Dievs ar Laimu manis dēļ Stāv lielā ienaidā: Dievs man deva maizes zemi, Laima liedza arājiņu.

Dievs dod mūsu saimniecei

Dievs dod mūsu saimniecei Pulku mazu sivēniņu: Citu melnu, citu baltu, Citu tādu svībelētu.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.