Dievs

Aplīgoju ap Jānīti

Aplīgoju ap Jānīti
Savu puķu vainadziņu;
Dieviņš zina, citu gadu
Būs puķīšu vai nebūs.

Saule brauca pār ezeru

Saule brauca pār ezeru
Spīdēdama, vizēdama;
Dieva dēli pakaļ nāca
Pušķotām cepurēm.

Dievs ar Laimu manis dēļ

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.

Paēduši, padzēruši

Paēduši, padzēruši,
Pateicat Dieviņam!
Dieva galds, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.

Paēduši, padzēruši, Pateicat Dieviņam! Dieva galds, Māras maize, Mūsu pašu sūra vara.
Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari; Tu man maizes devējiņa, Tu man' mīļi
Ai, rudzīti, rogainīti, Sen bij tev noziedēt: Jau dažam saimniekam Sen bij tukša maizes abra.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? - Man apsedza mīļa Māra, Vasariņu gaidīdama.