Lapsiņai, māsiņai
Lapsiņai, māsiņai, Visi svārki noplīsuši, Visi svārki noplīsuši, Purvus, mežus bradājot.
Lapsiņai, māsiņai, Visi svārki noplīsuši, Visi svārki noplīsuši, Purvus, mežus bradājot.
Lapsai aste nokritusi, Purva malu staigājot. Ja jūs kāds atrodat, Paceliet lapsas asti!
Vilciņš mans tēva brālis, Lapsiņ’ mana mātes māsa. Uz vilciņu: urjaja! Uz lapsiņu: cacaca!
Vilkam liels brīnumiņš, Lapsai zīžu kažociņš – Kas tev kait, jēru zagli, Tas man .mātes nopelnīts.
Visi zvēri sadzīvoja, Vilks ar lapsu ķildojās, Vilks ar lapsu ķildojās Dēļ bērā kumeliņa.
Vilks ar lapsu strīdējās Augsta kalna galiņā: Vilkam kaula kažociņš, Lapsai zīda stabulīte.
Lapsu māte brīnījās, Ka zaķim brūni svārki. Kas tev daļas, vistu zagle, Ka var puisis nopelnīt!
Lapsa, lapsa, tev būs vaina, Kam siliņu dedzināji: Skudriņai sadeguši Div’ sudraba gredzentiņi.
