Vilks ar lapsu strīdējās Vilks ar lapsu strīdējās Augsta kalna galiņā: Vilkam kaula kažociņš, Lapsai zīda stabulīte. Kalns, Lapsa, Vilks Miežu Jumis nokliedzās Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. Lapsa, lapsa, tev būs vaina Lapsa, lapsa, tev būs vaina, Kam siliņu dedzināji: Skudriņai sadeguši Div' sudraba gredzentiņi. Kur mēs, divi nabadziņi Kur mēs, divi nabadziņi, Tabaciņu glabāsim? Vilks apēda aveniņu Ar visiem radziņiem. Lapsu māte brīnījās Lapsu māte brīnījās, Ka zaķim brūni svārki. Kas tev daļas, vistu zagle, Ka var puisis nopelnīt! ← Ko, bitite, tu dziedāji Pilna vīra sieva biju →