Bitītei, meitiņai
Bitītei, meitiņai, Tām divām rudens nāk: Meitiņ’ nesa miltu vāku, Bitīt’ vasku ritenīt’.
Bitītei, meitiņai, Tām divām rudens nāk: Meitiņ’ nesa miltu vāku, Bitīt’ vasku ritenīt’.
Bite medu aizdevusi Pār deviņi ezeriņi; Ik rudeni medu dzina Deviņām laiviņām.
Rudens nāca, lapas bira, Saule gāja raudādama; Smagi šņāca egļu meži, Pilni saules asariņu.
Kas rudini godināja, Kas to dižu dižināja? Rudzu klētes, miežu klētes, Braši, bēri kumelīni.
Rudentiņ, bagāts vīrs, Daudz tu mums dāvināji: Pilnas klētis labībiņas, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Rudu, rudu, rudenīti, Tavi svārki noplukuši; Kā nebūtu noplukuši: Aru, pļāvu, riju kūlu.
