Skrej, bitite, kur skriedama
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav’ praulaiņo ozoliņu.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav’ praulaiņo ozoliņu.
Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas, Ka es varu ziemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.
Sniega māte, Sniega māte, Purin’ savas villainītes, Lai nāk sniegi virs zemītes, Lai bāliņi mežā brauc.
Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.
Dūci, dūci, bitenīte, Šūniņās gulēdama: Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Ko darīji, bāleliņ, Visu dienu siliņā? -Bitītēm namu daru, Lai tās ziemu nesasala.
Sasadzīra div’ bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit’ koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.
