Kariet manu vainadziņu
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ’.
No vainaga es pazinu, Jauna, jauna tā meitiņa: No vainaga ziedi bira, No acīm asariņ`s.
Jānīšami sirmi zirgi, Māsas jāja pieguļā; Tautiņāmi acis dega, Caur krūmiem raugoties.
