Acis

Kariet manu vainadziņu

Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.

Skauģam acis pušu plīsa

Skauģam acis pušu plīsa,
Caur krūmiem raugoties:
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie sivēniņ’.

No vainaga es pazinu

No vainaga es pazinu,
Jauna, jauna tā meitiņa:
No vainaga ziedi bira,
No acīm asariņ`s.

Jānīšami sirmi zirgi

Jānīšami sirmi zirgi,
Māsas jāja pieguļā;
Tautiņāmi acis dega,
Caur krūmiem raugoties.

Jāņam zirgus nojūdzam, Pēteram aizjūdzam; Jāņam zirgi piekusuši, Garu ceļu tecēdami.
Saimenieki, saimenieki, Jājat zirgus pieguļā: Jānīts savus kumeliņus Rasiņā nomazgāja.
Visiem zirgi viegli tek, Jānīšam smagi tek: Kā tie smagi netecēs, Darvas mucas vezumā.
Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams.
Dieviņš jāja, Māra brauca Sērdieņiem panākstos. Dieviņš deva bērus zirgus, Māra raibas raibelītes.