Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.
Skauģam acis pušu plīsa
Skauģam acis pušu plīsa,
Caur krūmiem raugoties:
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie sivēniņ’.
No vainaga es pazinu
No vainaga es pazinu,
Jauna, jauna tā meitiņa:
No vainaga ziedi bira,
No acīm asariņ`s.
Jānīšami sirmi zirgi
Jānīšami sirmi zirgi,
Māsas jāja pieguļā;
Tautiņāmi acis dega,
Caur krūmiem raugoties.