No vainaga es pazinu No vainaga es pazinu, Jauna, jauna tā meitiņa: No vainaga ziedi bira, No acīm asariņ`s. Acis, Meitiņa, Ziedi Ziedi, ziedi, ābelīte Ziedi, ziedi, ābelīte, Kas kaiš tevim neziedēt? Ne kait tevim rīta salnas, Ne ziemeļa auksti vēji. Metiet ziedus, kur metiet Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā. Es māsiņu vizināju Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem. Kalnā zied ābelīte Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa. ← Pieci vilki vilku vilka Droši bridu šauru upi →