Svētībiņa, gausībiņa
Svētībiņa, gausībiņa, Nāc pa logu istabā: Nu māmiņa galdu klāja Pirmajam bērniņam.
Svētībiņa, gausībiņa, Nāc pa logu istabā: Nu māmiņa galdu klāja Pirmajam bērniņam.
Galdam kājas nolīkušas, Kas tās līkas nolocīja? To darīja tīra maize, Mans brūvēts alutiņš.
Kur sēdos, nesēdos, Sēdos galda galiņā: Lai ies kanna, kur iedama, Noies galda galiņā.
Ūsiņš stāv sētmalā, Gaid`, lai lūdz ustabā; Nāc, Ūsiņi, ustabā, Sēdies galda galiņā!
