Dravenieka meita biju
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Šūdin` kurpes, tautu dēls, Pa manai kājiņai; Es cimdiņus izadīšu Pa tavai rociņai.
Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.
Bite gāja ziediņos Pa lielo tīrumiņu: Vaska kurpes kājiņā, Zelta ņiedre rociņā.
Štuki, lieli brīnumiņi, Bite gāja ubagos: Ziedu cimdi rociņā, Vaska kurpes kājiņā.
Griežat ceļu, griežat ceļu, Dravinieka meita brauc: Zīda kleita, zelta sakta, Vaska kurpes kājiņās.
Es pārbridu ziedu pļavu, Samta kurpes kājiņā; Pilnas manas samta kurpes Zelta ziedu piebirušas.
Vai lielie Ziemassvētki, Pastaliņu plēsējiņi: Pieci pāri jau noplēsu, Vēl kurpītes iznesāju.
Nevienam tā nerīb Kā kaķim dancojot: Zīda zeķes, samta kurpes, Griķu salmu cepurīte.
