Eita, ļaudis, skataities,
Kādu koku upe nes:
Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm. Lasīt tālāk
Kur tecēji, Mēnestiņi
Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.
Ļaudīm liels brīnumiņš
Ļaudīm liels brīnumiņš,
Bite iet ubagos:
Zelta niedre rociņā,
Vaska kurpes kājiņā.
Māte, mana laba māte
Māte, mana laba māte,
Gudru deva padomiņu:
Ļaužu mēles neklausīt,
Tukšus vārdus nerunāt.
Citi ļaudis tā sacīja
Citi ļaudis tā sacīja:
Tev Laimīte noslīkusi;
Es redzēju sav` Laimīti
Zelta laipu laipojot.
Citi ļaudis man vaicāja
Citi ļaudis man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs?
– Ķeru caunes, kāpju bite
To es ēdu, meža vīrs.
Es, pādīti dīdīdama
Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju,
Lai cilina Dēkla, Laima
Bagātos ļautiņos.