Skopa, skopa vāverīte
Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Jānīšami sirmi zirgi, Māsas jāja pieguļā; Tautiņāmi acis dega, Caur krūmiem raugoties.
Eita, māsas, zālītēs, Ņemiet mani mazu līdz; Jūs būsiet pļāvējiņas, Es malā nesējiņa.
