Skopa, skopa vāverīte Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi. Māsas, Purvs, Vāverīte Citiem dega purvi, meži Citiem dega purvi, meži, Man izdega liepu mežs; Kur bij manim krijas ņemt, Māsiņai pūru šūti? Cipu, capu vāverīte Cipu, capu vāverīte Ar ezīti riņķi grieza. Kamēr ezis riņķi grieza, Vāver' koka galiņā. Vāverīte malti gāja Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi, Panāk sesku celiņā. Bērziņš auga purvmalā Bērziņš auga purvmalā Deviņām galotnēm, Iesim abas mēs, māsiņa Bērziņā šūpoties! ← Saule rāja Mēnestiņu Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu →