Spīdi spoži, Mēnestiņi
Spīdi spoži, Mēnestiņi, Pār to manu tēvu zemi, Lai redz meža lakstīgala Sav’ dziesmiņu skandināt.
Spīdi spoži, Mēnestiņi, Pār to manu tēvu zemi, Lai redz meža lakstīgala Sav’ dziesmiņu skandināt.
Kas kait man nedzīvot Diža meža maliņā: Visapkārt oši, kļavi, Vidū saule ritināja.
Sauciet, kungi, grāmatā, Vai ir visi meža putni; Ir gan visi, ir gan visi, Sarkankrūtis vien nebija,
Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.
Meža, meža es, meitiņa, Es pēc meža taujājos; Es nebiju ieradusi Klajumā gavilēt.
Dziedi, dziedi, meža māte, Tu zināji skaistas dziesmas! Tev pateica sīki putni, Pa zariem lēkādami.
Rītiņš ausa, vāverīte, Steidzies meža biezumāi Gara bija šī dieniņa, Meža malā pavadot.
Noiet saule vakarā, Meža galus pušķodama; Tā pušķoja māte meitu, Tautiņās vadīdama.
Klusiņām klausījos, Ko solīja Meža māte: Priedei sagšu, eglei sagšu, Paeglei villainīti.
Kas kait meža meitiņām Mežā govu neganīt: Pa ogām, pa riekstiem, Pa skābiem āboliem.
Sūtīt sūta meža bite Lauku bitei grāmatiņu, Lai ziediņu tā neņēma Degošā siliņā.
Ej, kaziņa, mežiņā Liepu lapu lupināt! Tik tu pati piesargies No tā meža junkuriņa!
Guli, guli, lāču māte, Saulīt’ lielu gabaliņu. Biezi meži, platas lapas, Saule cauri nespīdēja.
Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.
Liepa zied, liepa zied Baltajiem ziediņiem; Stādīsim liepu mežu Apkārt mūsu pagalmiņu.
Ai, zaļā bērzu birze, Tavu skaistu vainadziņu! Ak tu, meža ābelīte, Tavu skaistu āboliņu!
