Meža, meža es, meitiņa Meža, meža es, meitiņa, Es pēc meža taujājos; Es nebiju ieradusi Klajumā gavilēt. Meitiņa, Mežs Tautas mani laukā ņēma Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt. Meža māte bērnus sauca Meža māte bērnus sauca, Kad saulīte norietēja; Sasaskrēja visi bērni Lielajā ozolā. Lai bij gudras, kas bij gudras Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā. Kas kaitēja man dzīvot Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku. ← Sīki putni, mazi putni Dieviņš zina, Laima zina →