Visu gadu naudu krāju
Visu gadu naudu krāju, Ziemassvētkus gaidīdama; Nu atnāca Ziemassvētki, Nu naudiņa jātērē.
Visu gadu naudu krāju, Ziemassvētkus gaidīdama; Nu atnāca Ziemassvētki, Nu naudiņa jātērē.
Šam bij grūt, tam bij grūt, Grūt laiviņas stūrmaņam. Tam bij grābt zelta naudu Ar abām rociņām.
Kas grib daudz sīkas naudas, Lai dēj šķību ozoliņu: Zelta nauda sabirusi Šķībajā ozolā.
Es redzēju Jūras māti Siekiem naudas mērojam, Siekiem naudas mērojam, Pūriem vecu dālderīšu.
Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram: Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarāi.
Mūsu pašu stūrmanim Vasku cimdi nodiluši, Vasku cimdi nodiluši, Zveja naudu skaitījot.
Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrā padomiņa. Dieviņš man naudu deva, Laima gudru padomiņu.
Silā eimu, silā teku, Laba mana sila zeme: Sili manas bites gana, Zelta naudu darināja.
Jūra šņāca, jūra krāca, Kas guļ jūras dibenā? Tur gulēja zelta nauda Sudrabiņa lādītē.
Ai bitīte, svārbulīte, Maksā manu dienas darbu: Sen skaidiņa sapuvusi, Dienas darbi nemaksāti.
Ūdris, bebris cīkstējās Straujupītes maliņā. Abi bija naudas vīri Naudas svārki mugurā.
Cūka peld pār Daugavu, Naudas kule mugurā. Kad tā cūka pārpeldēs, Tad būs nauda Vidzemē.
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ, Tu man maizes arājiņa; Tu, plekstīt, platspārniņ, Tu man naudas kalējiņa.
Aunies kājas, vilka bērns, Lēksim sila gabaliņu, Tur ganīja ciemu gani Dūnezera maliņā.