Man, nabaga puisēnam
Man, nabaga puisēnam, Liela skāde šovasar: Vilciņš manu kumeliņu Pa graviņu izganīja;
Man, nabaga puisēnam, Liela skāde šovasar: Vilciņš manu kumeliņu Pa graviņu izganīja;
To puisīti suņi rēja, Kas tētiņu neklausīja; To meitiņu tautas mīl, Kas klausīja māmulīti.
Tautu meita skaidas lasa, Man dējot ozoliņu; Tad es būtu ne puisītis, Kad es tev to piedotu.
Lapsu māte brīnījās, Ka zaķim brūni svārki. Kas tev daļas, vistu zagle, Ka var puisis nopelnīt!
