Skopa, skopa vāverīte
Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Lapsiņai, māsiņai, Visi svārki noplīsuši, Visi svārki noplīsuši, Purvus, mežus bradājot.
Lapsai aste nokritusi, Purva malu staigājot. Ja jūs kāds atrodat, Paceliet lapsas asti!
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot.
Kur, bitīte, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Dziļa purva maliņā, Zaļozola galiņā.
Jānīts nāca, Jānīts nāca, Ko mēs Jāni mielosim? Nokausim purva dzērvi, Upē zaļu līdaciņu.
Bērziņš auga purvmalā Deviņām galotnēm, Iesim abas mēs, māsiņa Bērziņā šūpoties!
Citiem dega purvi, meži, Man izdega liepu mežs; Kur bij manim krijas ņemt, Māsiņai pūru šūti?
