Bites meita man vaicāja
Bites meita man vaicāja, Ko dar’ jauni dravenieki? -Dzēni pina, valni raksta, Saulītē sēdēdami.
Bites meita man vaicāja, Ko dar’ jauni dravenieki? -Dzēni pina, valni raksta, Saulītē sēdēdami.
Dieviņš zina, Laima zina, Kā Saulīte gauži raud: Pilni meži piebiruši Saules gaužu asariņu.
Kas to teica, kas redzēja, Kad Saulīte meita bija? Mēnestīņš, tas redzēja, Tas nojēma vainadziņu.
Dod, māmiņa, mežā mani, Mežā man laba dzīve: Pūš vējiņš – aizvējiņš, Spīd saulīte – pakrēslīts.
Lec, Saulīte, rītā agri, Noej laiku vakarā: No rītiņa sildīdama, Vakarā žēlodama.
Saulīt’, mana māmulīte, Abas vienu labumiņu: Saulīt’ mana sildītāja, Māmiņ’ mana žēlotāja.
Aud man svārkus, māmuliņa, Krāsainiem dzīpariem; Lai es eju vizēdama, Kā saulīte uzlēkdama.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ, Kur jūs skaisti mijaties: Kur Saulīte ziemu tek, Tur vasaru Mēnestiņš.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ, Kur jūs skaisti mijaties: Kur Saulīte dienu tek, Tur vakaru Mēnestiņš.
Lai saulīte mirdzēdama Bāliņam priekšā tek, Lai sidraba mēnestiņš Pakaļ tek sargādams.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi koku galotnītes: Brālīšam vasku cimdi, Rokas sala ozolā.
Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām: Tur saulīte miglu meta, Vai bij ziema vai vasara.
Vilks ar kazu saderēja Mūžam naida neturēti. Nav saulīte uzlēkusi, Vilks kazai mugurā.
Nekas iet par bites godu: Miglā zeltu salasa, Saulitē sēdedama Zelta troni darina.
Bites māte man jautaja, Ko dar’ veci dravenieki? Kapli pina, tropu raksta, Saulitē sēdedami.
Ko, Saulīte, tu redzēji, Gaisa vidu tecēdama? Redzēj’ Dievu spēlējam, Enģelīšus dancojam.
