Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Ozoliņu stādinot.
Trīs ozoli kalniņā
Trīs ozoli kalniņā,
Trīs ziediņi upītē;
Trīs puisīši māmiņai
Siltajā saulītē.
Dod, māmiņa, manu tiesu
Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt!
Kas varēja gudrāks būt
Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu:
Saulītē ziedus nesa,
Migliņā darināja.
Bij manam tētiņam
Bij manam tētiņam
Bišu spārnu kažociņš;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne izkalta saulītē.
Nava tiesa, nava tiesa
Nava tiesa, nava tiesa,
Ka Saulīte nakti guļ.
Vai rītā tur uzlēca,
Kur rietēja vakarā?