Jānītim, brālītim
Jānītim, brālītim, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ` bēri kumeliņi.
Jānītim, brālītim, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ` bēri kumeliņi.
Bite gāja ziediņos Pa lielo tīrumiņu: Vaska kurpes kājiņā, Zelta ņiedre rociņā.
Eita visi nu uz lauka Jumi ķert tīrumā: Kas saķers rudzu Jumi, Tam būs laime citu gadu.
Jumīts kliedza, Jumīts brēca Tīrumiņa galiņā; Jumaliņa atsaucās Apcirknīša dibenā.
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Nu nāk tavi ķērājiņi: Nu nāk pati saiminiece Juma ņemti tīrumā.
Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.
Tīk man, tīk tīrumā Tīk mežiņa maliņā Tīrumā rudzi, mieži, Mežā vaska ritenītis.
Rudzīšam, miezīšam, Tiem līdīšu līdumiņu; Auziņai, skariņai, Tai lielie tīrumiņi.
Skanēdama bite skrēja Par atraitnes tīrumiņu; Kā neskrēja skanēdama, Pate zelta nesējiņa.
Ņem, bāliņi, sirmu zirgu, Apjāj savu tīrumiņu, Lai Jumīti tu saņemtu Tīrumiņa galiņā.
Visi ļaudis tā sacīja, Ka man mazs arājiņš; Pate arklu ienesīšu Lielajā tīrumā.
Lai nāk pati saimenīca Juma ņemti tīrumā; Ja nenāca saimenīca, Lai līgo tīrumā.
Iedēstiju ozoliņu Sērpiliešu tīrumā; Jums pieder tīrumiņš, Man pieder ozoliņš.
Aiz bitēm nevarēju Artu iet tīrumā; Mana paša vaina bija, Zemu dēju ozoliņ’.
Kauna lieta, smiekla lieta: Smilgas auga tīrumā. Tā, bāliņ, tava vaina, Kam tu smalki neecēji!
Dodiet man četri zirgi, Četras labas ecēšiņas, Lai es braucu tīrumā Velēniņu līdzināt.
Saule, saule, zeme, zeme Ar arāju saderēja; Nav saulīte uzlēkusi, Jau arājs tīrumā.
Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams.
