Kauna lieta, smiekla lieta Kauna lieta, smiekla lieta: Smilgas auga tīrumā. Tā, bāliņ, tava vaina, Kam tu smalki neecēji! Bāliņš, Smilgas, Tīrums Ar bititi arti gāju Ar bititi arti gāju Zaļajā dzedziedā; Astra stīgu spandu griezu, Vasku lēju lemesnicu. Arājam melnas kājas Arājam melnas kājas, Tīrumiņu staigājot; Tur uzauga zelta graudi Kuplajās vārpiņās. Stalti mūsu bāleliņi Stalti mūsu bāleliņi, Melnas zemes arājiņi, Baltas maizes pļāvējiņi, Sūra darba darītāji. Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. ← Es šķitos al’s nedzert Ziedi balta, ābelīte →