Ūsiņā, Mārtiņā
Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus.
Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus.
Pa kalniņu Ūsiņš jāj Ar akmeņa kumeliņu; Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā!
Ūsiņš dara alutiņu Kumeliņa pēdiņā; Es tecēju alu dzert, Viņš ar kausu mugurā.
Ūsiņam gaili kāvu Dzeltenām kājiņām, Lai manam kumeļam Palīdzēja dubļu brist.
Ūsiņam gaili kāvu Pašā svētku rītiņā; Lai tas man zirgus gana Šo garo vasariņu.
Ūsiņam gaili kāvu Pavasara rītiņā: Māsai spārni, brāļiem kājas, Ūsiņam viducītis.
Ūsiņš jāja pār kalniņu, Bišu tropi padusē; Ei, Ūsiņ, labais vīr, Nāc manāi dārziņā,
Devu, devu Ūsiņam, Ko es biju solījusi: Melnu gaili, sarkanseksti, Ar visiem nadziņiem.
Ļaudīm lieli brīnumiņi Par Ūsiņa kumeļiem: Pieci zirgi, divi ķēves, Septiņsimtu kumeliņu.
Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt.
Ūsiņš stāv sētmalā, Gaid`, lai lūdz ustabā; Nāc, Ūsiņi, ustabā, Sēdies galda galiņā!
Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai aug man govis, vērši Deviņām kārtiņām.
Par kalniņu Ūsiņš jāja Ar akmeņa kumeliņu; Tas atnesa rudziem ziedus, Zemei zaļu āboliņu.
Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai zviedz manis kumeliņš Deviņām balstiņām.
