Dūci, dūci bitenite
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Teciet, bērni, lūkoties, Vasariņa ziemu kāva; Ziemai vārtus aizveriet, Vasarai atveriet.
Sasadzīra div’ bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit’ koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.
Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ, Kur jūs skaisti mijaties: Kur Saulīte ziemu tek, Tur vasaru Mēnestiņš.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav’ praulaiņo ozoliņu.
Dūci, dūci, bitenīte, Šūniņās gulēdama: Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Sasadzīra div’ bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit’ koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.
Priede, egle lielījās, Zaļa ziemu un vasaru; Bērziņš gauži noraudāja, Lapiņām nobirstot.
Kur tu brauci, rudzu Jumi, Seši bēri kumeliņi? – Laukā braucu ziemu mist Apakš zaļa velēniņa.
Lai bij labi, kam bij labi, Zaķīšam tam bij labi: Vai bij ziema, vai vasara, Pelēks kažoks mugurā.
Tiku, taku, vist` ar gaili, Kur mēs abi ķēpāsim? Dziļa ziema, īsas kājas, Nevar graudus palasīt…
Ai, ļautiņi, ko darīšu, Man astoņi pīlēniņi. Nāk ziemiņa, ledutiņš – Kur pīlītes mazgāsies?
