Sasadzīra div’ bagati
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitit’ koka namiņā,
Rudzits zemes gabalā.
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Teciet, bērni, lūkoties, Vasariņa ziemu kāva; Ziemai vārtus aizveriet, Vasarai atveriet.
Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.
Ei, Saulīte, Mēnestiņ, Kur jūs skaisti mijaties: Kur Saulīte ziemu tek, Tur vasaru Mēnestiņš.