Gudra bija vāverīte

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate brida lielu rasu,
Bērnus laipu laipināja.

Skopa, skopa vāverīte

Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.

Vāverīte trakšķināja

Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.

Vāverīte malti gāja

Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.

Vāverīte danci veda

Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.