Kar, bāliņi, šūpulīti
Kar, bāliņi, šūpulīti, Nekar upes maliņā: Trūkst virvīte dārdēdama, Krīt māsiņa upītē.
Kar, bāliņi, šūpulīti, Nekar upes maliņā: Trūkst virvīte dārdēdama, Krīt māsiņa upītē.
Gara diena bāliņam, Gar’ eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža virsotnītes: Bāliņam rokas sala, Ozoliņu stādinot.
Velc, bāliņ, trejus svārkus, Tev trejadas audejiņas: Auž māmiņa, auž līgava, Auž bitite ozolā.
Ņem, bāliņ, baltu zirgu, Izjāj manu rožu dārzu; Uzliec savam kumeļam Rožu deķi mugurā.
Kas tur spīd, kas tur viz Ozoliņa zariņā? Tie bāliņa vaska cimdi, Mans vizuļu vainadziņš.
Sīli, sīli, būs tev tiesa, Kam siliņu dedzinaji: Bāliņam sadeguši Trīs rakstiti ozoliņi.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža galotnītes: Bāliņam rokas sala, Meža galus līdzinot.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža virsotnītes: Bāliņam rokas sala, Ozoliņus dēdinot.
Ne kauns bija bāliņam, Zelta jostiņ’ apjožot: Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.
Bij manam bāliņam Vasku svārki mugurā; Cauri gāja griķu druvu Tek bitīte nopakaļ.
Bite, bite māsa mana Par Daugavu nogājuse Nava vaļas bāliņiem Par Daugavu dūrus diet.
Ko, māsiņa, tu raudāji, Celmiņā tupēdama? – Kā, bāliņ, neraudāšu, Krauklīts bites izknābājis.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja, Tu ar mani ienaidā: Jūrā slīka trīs bāliņi, Gaujā miežu arājiņš.
Ezeriņš vizināja Sīkajām raudinām. Vai vizini, nevizini Man bāliņi zvejnieciņi.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm: Ne tur var laivu laist, Ne kumeļu dzirdināt.
Nevienam es neteikšu, Ko atradu ganīdama; Bāliņam vien pateikšu, Bites dzied ozolā.
