Alus

Miezīts kūla apenīti

Miezīts kūla apenīti,
Aiz matiem turēdams:
Kam tas vīru dancināja
Pašā Jāņu vakarā.

Padarīju alutiņu

Padarīju alutiņu,
Jāņu dienu gaidīdama;
Pats Jānīts raugu lika,
Medū rokas mērcēdams.

Re, kur nāk alus kanna

Re, kur nāk alus kanna,
Pa pagalmu līgodama;
Kurš grib miežu alutiņu,
Lai godāja Jāņu tēvu.

Dodi alu, Jāņa tēvsi

Dodi alu, Jāņa tēvsi,
Tad augs mieži uz akmeņa;
Ja nedosi, tad neaugs
Ne druviņas vidiņā.

Klips, kanniņa, klaps, kanniņa, Tu pie manis, es pie tevis: Tu pie manas galvas ķēri,
Jānīts nāca no kalniņa, Alus kannu rociņā, Alus kannu rociņā, Jāņu zāles padusē.
Re, kur nāk alus kanna, Pa pagalmu līgodama; Kurš grib miežu alutiņu, Lai godāja Jāņu
Es uzgāju trīs bitītes Silē aku brūvējam; Dodat manim nodzerties Sudrabiņa kanniņā!
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.