Jānīts jāja gadapkārtu
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.
Lielas dienas, Lielas dienas, Cepiet raušus krāsnīnās; Raudziet alu, vāriet olas, Lai es varu priecāties!
Ūsiņš dara alutiņu Kumeliņa pēdiņā; Es tecēju alu dzert, Viņš ar kausu mugurā.
Dod man alus nodzerties Jele zīles nadziņā; Es mācēju miežus pļaut Celmojāi līdumā.
Manis dēļ tēvs, māmiņa Brūvē alu, cep maizīti; Ļaudis ēda, ļaudis dzēra, Es gulēju šūpulī.
Jānīts nāca no kalniņa, Alus kannu rociņā, Alus kannu rociņā, Jāņu zāles padusē.
Ai bitīte, vīvuliņa, Ko mēs divi darījām? Dzērām miežu alutiņu, Dārziņā gulēdami.
Galdam kājas nolīkušas, Kas tās līkas nolocīja? To darīja tīra maize, Mans brūvēts alutiņš.
Ak tu, sila Miķelīti, Tavu saldu alutiņu: Vienu malku nodzēros, Visas krūtis nodimdēja.
Miķelītis man sacīja, Dari mīkstu alutiņu; Ko darīšu, Miķelīti, Trīs graudiņi vārpiņā.
Iesēju div` graudus Dzeltēnus miežus; Padaru div` mucas Sald` alutiņu.
Es atradu div’ bitites Silēi alu brūvejot; Dod, bitite, nodzerties Zaļā ziedu krūziņā.
Vilciņš, misas pasmeķējis, Visus purvus izdancojis; Kaut dabūtu alutiņu, Kokiem saknes izspārdītu.
Vilciņš alu padarīja, Savu radu gaidīdams; Visas purvu purvmalītes Šļaukstēt vien šļaukstējās.
Dar`, bāliņ, miežu alu, Dod Jānim padzerties; Šogad mieži trekni auga, Alus rūga putodams.
Alu, alu bāliņam Par šūpoļu kārumiņu: Tas cēlās rītā agri Virvei lūku darināt.
Jāņu tēti, Jāņu tēti, Tavu saldu alutiņu: Vienu malku nodzēros, Visas krūtis norībēja.
