Alus

Šādi tādi klinklāviņi

Šādi tādi klinklāviņi
Izdzer manu alutiņu;
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasītāji?

Viena pate miežus pļāvu

Viena pate miežus pļāvu,
Viena vārpas nolasīju;
Kad bāliņš alu taisa,
Piln’ istaba dzērājiņu.

Vīri guļ dienas vidu

Vīri guļ dienas vidu,
Sievas lasa miežu vārpas;
Eit’, vīriņi, paguļat,
Sievas dzers alutiņu.

Dzert man miežu alutiņu

Dzert man miežu alutiņu,
Nelaistīt plāniņē;
Lasīt man miežu vārpas,
Nemīņāt kājiņām.

Kālab alu nedzerat

Kālab alu nedzerat,
Kālab man nedodat?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?

Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Jāņa tēvs alu dara No līduma miezīšiem; Pēterītis raugu lika No trīs ošu lapiņām.
Dod man alus nodzerties Jele zīles nadziņā; Es mācēju miežus pļaut Celmojāi līdumā.
Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.