Vāvere

Ak tu, sila vāverīte

Ak tu, sila vāverīte,
Kam traucēji kumeliņu:
Man izgaisa ūdra josta,
Skaista cauņu cepurīte.

Vāverīte, kuplastīte

Vāverīte, kuplastīte,
Jaunus puišus kaitināja:
Lec priedē, lec eglē,
Lec kuplā ozolā.

Vāverīte, kuplastīte

Vāverīte, kuplastīte,
No zariņa zariņā.
Jo zariņi šūpojās,
Jo astīte svārstījās.

Nevienam tāda dzīve

Nevienam tāda dzīve
Kā tai meža vāverei:
Ir tai sēnes, ir tai rieksti,
Ir tai brūns kamzoliņš.

Vāverīte danci veda

Vāverīte danci veda
Zem kuplā kadiķīša.
Kā tai bija nedancot,
Pūrā riekstu kodoliņi.

Ej gulēt, vāverīte

Ej gulēt, vāverīte,
Nosnaudies vakarā!
Rītā, agri cēlusies,
Noskrej lielu gabaliņu!

Skopa, skopa vāverīte, Savas māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Aizpērnie kodoliņi.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.
Vāverīte danci veda Zem kuplā kadiķīša; Kā tai bija nedancot, Pūrā riekstu kodoliņi.
Maza, maza vāverīte, Kas par lielu lēcējiņu! Vai priedīte, vai eglīte, Tai tik viens lēcieniņš.