Atnāca Lieldiena dziedādama
Atnāca Lieldiena dziedādama, Zelta zīlītes bārstīdama; Aizgāja Lieldiena raudādama, Zelta zīlītes lasīdama.
Atnāca Lieldiena dziedādama, Zelta zīlītes bārstīdama; Aizgāja Lieldiena raudādama, Zelta zīlītes lasīdama.
Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu.
Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša.
Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.
Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā.
Šam bij grūt, tam bij grūt, Grūt laiviņas stūrmaņam. Tam bij grābt zelta naudu Ar abām rociņām.
Aiz Daugavas lieli meži Dzeltenām galotnēm. Es, pa vidu staigādama, Viju zelta vainadziņu.
Saules meita Bārbaliņa, Samijam vainugiem! Tavs bij zelta zīlītēm, Mans sudraba lapiņām.
Jūra krāca, jūra brēca, Ko tā bija ierijusi? lerijusi zelta laivu, Div’ sudraba irējiņus.
Kas grib daudz sīkas naudas, Lai dēj šķību ozoliņu: Zelta nauda sabirusi Šķībajā ozolā.
Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot.
Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.
Jauni puiši, jaunas meitas, Izsmeliet Daugaviņu! Daugaviņas dibinā Divi zelta gabaliņi.
Līdzi meži saauguši, Nava līdza virsotnītes. Ņem, saulīte, zelta šķēres, Līdzin meža virsotnītes!
