Vilks

Adiet, meitas, ko adiet

Adiet, meitas, ko adiet,
Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas,
Dziļu sniegu bradājot.

Kur, vilciņ, tu tecēsi

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.

Ai, vilciņ, ai, vilciņ

Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.

Kal, kalēj, ko kaldams

Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal man atslēdziņu,
Vilkam mute jāaizslēdz,
Lai ganiņu neklidzina.

Pieci vilki vilku vilka

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Div’ bij kalti, trīs nekalti,
Visi pieci pārtecēja.