Adiet, meitas, ko adiet,
Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas,
Dziļu sniegu bradājot.
Kur, vilciņ, tu tecēsi
Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
– Tek’ uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.
Ai, vilciņ, ai, vilciņ
Ai, vilciņ, ai, vilciņ,
Tu jau biji nekristīts:
Kurš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.
Pieci vilki vilku vilka
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezeriņu;
Visi pieci nepavilka,
Astes vien kustināja.
Kal, kalēj, ko kaldams
Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal man atslēdziņu,
Vilkam mute jāaizslēdz,
Lai ganiņu neklidzina.
Pieci vilki vilku vilka
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Div’ bij kalti, trīs nekalti,
Visi pieci pārtecēja.