Vilks

Adiet, meitas, ko adiet

Adiet, meitas, ko adiet,
Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas,
Dziļu sniegu bradājot.

Kal, kalēj, ko kaldams

Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal man atslēdziņu,
Vilkam mute jāaizslēdz,
Lai ganiņu neklidzina.

Pieci vilki vilku vilka

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Div’ bij kalti, trīs nekalti,
Visi pieci pārtecēja.

Pieci vilki vilku vilka

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezeriņu;
Otri pieci brīnījās,
Kā tie pieci stīvējās.

Kur tu teci, vilku māte

Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus.