Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezeriņu;
Otri pieci brīnījās,
Kā tie pieci stīvējās.
Pieci vilki danci veda
Pieci vilki danci veda
Ap to vienu siena kaudzi;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam kājas apsalušas,
Vilkam kājas apsalušas,
Purvus, mežus bradājot.
Rīgas kungi gauži raud
Rīgas kungi gauži raud, –
Vilks iekrita Daugavā;
Tā neraud laba vīra,
Kā raud tāda jēru zagļa.
Kur tu teci, vilku māte
Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus.
Vilka māte, nabadzīte
Vilka māte, nabadzīte,
Bažīties bažījās:
Izstellēj’se savus bērnus
Bez cimdiņa medībās.
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc
Vilciņš kliedz, vilciņš brēc,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Ne vēl tādi jēru zagļi.