Vilks

Vilka māte, nabadzīte

Vilka māte, nabadzīte,
Bažīties bažījās:
Izstellēj’se savus bērnus
Bez cimdiņa medībās.

Kur, vilciņi, čunčināji

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
– Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt.

Vilka māte gauži raud

Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācīšim dlv’ bērniņi,
Abi lieli dravenieki.

Ar vilciņu mežā braucu

Ar vilciņu mežā braucu,
Krāvu lielu vezumiņu;
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu!

Jūs, bērniņi, nezināt

Jūs, bērniņi, nezināt,
Kāds vilkam mundieriņš:
Zili, īsi kamzolīši,
Melni samta zābaciņi.

Jūs, bērniņi, nezināt, Kāds vilkam mundieriņš: Zili, īsi kamzolīši, Melni samta zābaciņi.
Kas man kait nenēsāt Melnus svārkus, zābaciņus: Man bitīte svārkus šuva, Sētmalā gulēdama.
Vilciņš savus zābaciņus Niedrainē balināja, Niedrainē balināja, Rāviņā noskaloja.
No tālienes es pazinu, Kāds vilkam mundieriņš: Zili, īsi kamzolīši, Melni samta zābaciņi.
Kur, vilciņ, krapšķināsi Ar tiem kaula zābakiem? - Uz lejniekiem krapšķināšu, Lejniekiem gobas ņemt: Citam