Es nevaru miglāi iet

Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasināi:
Bites spārnu man svārcini,
Dzelonites vainadzinis.

Ozols auga Daugavā

Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara.

Kas varēja gudrāks būt

Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja.

Tev, liepiņa, platas lapas

Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani migliņā, Lai migliņa nesabira Manā zīļu vainagā.

Smagi, smagi Venta krāca

Smagi, smagi Venta krāca Miglainā rītiņā. Eit, brāliši skatities, Kādu koku Venta nesa. Venta nesa ozoliņu Ar visām bititēm. Dravinieka lasīt tālāk