Lai bij gudras, kas bij gudras
Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā.
Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā.
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Gauži bites noraudāja Vecajā dravenieka: Vecajam dravniekam Izrakstīti dravējumi.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ’.
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.
Pazasēdi, bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenīts Sev svārciņus šūdināj’.
Ko, tētiņi, tu darīji Visu dienu siliņā? -Bitītēmi stropu daru, Līdz apakšai izrotātu.
Nevienam tādas bites Kā tam mūsu tētiņam: Mūsu tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņi.
Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.
Lācis kāpa ozolā, Bites koda kājiņā: Ak mīļais melnkājī Neej manu medu zagt.
Rītā govis ganidama, Aplīgoju ozoliņu: Vakarā sadzīdama, Redzu bites ielienot.
Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.
Vainag, manu vainadziņu, Bišu spārnu vieglumā; Apsien mani baltautiemi, Linu mārka grūtumiem.
Citi vīri man vaicāja, Ko es ēdu, meža vīrs? Šaunu caunes, kāpju bites, To es ēdu, meža vīrs.
Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.
Steidziet, puiši, puņģus vilkt, Nesteidziet rudzus sēt: No leišiem bites nāca Kā pērnie vēršukiņi.
Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Bites tevīm pāri skrēja, Dravinieki garām gāja;
Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.
