Ozols auga Daugavā
Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara.
Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara.
Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja.
Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani migliņā, Lai migliņa nesabira Manā zīļu vainagā.
Smagi, smagi Venta krāca Miglainā rītiņā. Eit, brāliši skatities, Kādu koku Venta nesa.
Vilciņš būdu darināja Biezajā eglājā; Kad atnāks miglas rīts, Jēriem brauks ormaņos.
Uz Ventiņas laba dzīve, Tur migliņa ilgi stāv: Var miedziņu izgulēt, Var darbiņu padarīt.
Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? – Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota.
Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām: Tur saulīte miglu meta, Vai bij ziema vai vasara.
Atminiet, sveši ļaudis, Kas spīdēja vidū gaisa? – Zaļa bērza lapa spīd Mazajā migliņā.
Es nevaru miglāi iet, Ne dižāi rasināi: Bites spārnu man svārcini, Dzelonites vainadzinis.
Liela migla, liela rasa Liela meža maliņā; Tur es dzīšu sav` aitiņu Pašā Jāņa vakarā.
Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? – Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota.
